Argazkia: Labayru Fundazioa
azarar Es
1 vb., vb. prnl.
larritu, estutu, artegau/artegatu, urduritu; avergonzar lotsa(ri)tu, herabetu, ahalketu; ruborizar (koloreak) gorritu, lotsaz | lotsarren gorritu; // sólo [vb.] -(r)i lotsea/lotsa eragin, -(r)i lotsatu eragin; sólo [vb. prnl.] lotsa | ahalke izan.
Las formas causativas se crean añadiendo a la raíz verbal -arazo/-arazi, y tb. en vizc. -azo al participio.
La vas a azarar de tanto mirarla: Artegau egingo dozu neskea, adi-adi bazagokoz.
sin azorar