Argazkia: Labayru Fundazioa
despegar Es
1 vb. Levantar el vuelo
aideratu/aireratu, aidatu/airatu.
El avión despegó a las ocho: Hegazkina zortzietan aireratu zen.
2 vb. Comenzar un proceso de desarrollo
hazten | garatzen hasi.
3 vb. prnl. Desprenderse de algo, esp. en relaciones
urrundu, aldendu, urruti(ra)tu, atzetu, arroztu.
A mi marido no puedo despegarlo de los hijos: Gizona ezin dot umeakandik urrundu.
4 vb., vb. prnl. Separar
askatu, bereizi, desitsatsi, soltau/soltatu, nasaitu/lasaitu (aflojar).
Onomatopeya: klak.
Hay que despegar las pegatinas de la pared: Hormako eranskailuak askatu behar dira.
El atleta se despegó de todos: Atleta taldetik bereizi zen.