Argazkia: Labayru Fundazioa
marear Es
1 vb. (col.) Fastidiar
zoratu, erotu, kantsau/kantsatu, nekatu, aspertu, abrozidu, nazkatu, gogaitu, -(r)i burutik eragin.
Las formas causativas se crean añadiendo a la raíz verbal -arazo/-arazi y eragin al participio.
Ese niñato me marea: Ume zorrizto horrek burutik eragiten deust.
2 vb., vb. prnl. Producir y sentir mareo
zorabiotu/zorabiatu, turdidu, nahastu, nahasi, burtzoratu, zorobilatu, zoratu, mareatu; // sólo [vb. prnl.] -(r)i burua joan | arindu, -(r)i ondoeza | larrikuntzea/larrikuntza egin (tb. con etorri), ondoezik ipini | jarri, durduzatu, deskonortau/deskonortatu (perder el sentido).
El primer puñetazo lo mareó un poco, pero el segundo lo tumbó: Lehenengo okotzekoak arean turdidu eban, baina bigarrenak lurrera bota eban.
Hacía tanto calor que me mareé: Ondoezik parau nintzan, beroa hain zan handia ze.
El vino blanco me marea: Ardo zuriak zorabiatu egiten nau.