Argazkia: Labayru Fundazioa
obsesionar Es
1 vb., vb. prnl.
itsutu (fig.), obsesionau/obsesionatu; // sólo [vb. prnl.] -(r)i buruan sartu, burutik ezin kendu | aldendu, tematu.
Se ha obsesionado por ese chico: Itsututa dabil horregaz mutilagaz; ezin dau burutik kendu be egin hori mutilori.
No te obsesiones con el peso: Pisuagaz obsesionau barik, gero!
La verdad es que no nos obsesiona ganar: Egia esateko, ez daukagu irabaztearen ardurarik.