Argazkia: Labayru Fundazioa
paralizar Es
1 vb., vb. prnl. Causar y padecer parálisis
elbarritu, paralizau/paralizatu, herbaldu, kadendu; // sólo [vb. prnl.] idortu.
2 vb., vb. prnl. Ref. a acciones, detener
gelditu, geratu, lotu; // sólo [vb.] -(r)i gelditu | geratu | lotu eragin.
Las formas causativas se crean añadiendo a la raíz verbal -arazo/-arazi, y tb. en vizc. -azo al participio.
Se han paralizado las obras del corredor de Txorierri: Txorierriko barnebideko lanak gelditu dituzte.
Las protestas de los vecinos paralizaron el derribo del edificio: Auzokoen kexuek eraikinaren eraisketa geldiarazi zuten.
sin detener