Argazkia: Labayru Fundazioa
surcar Es
1 vb. Formar surcos
ildoak egin, ildokatu, ildaskatu.
El arado sirve para surcar la tierra: Goldeak lurrean ildoak egiteko balio dau.
Tenía una cicatriz que le surcaba la frente de un lado a otro: Alde batetik besterako orbana eukan bekokian.
2 vb. Ref. al agua o espacio, atravesar o navegar
igaro, iragan, kurutzatu/gurutzatu, pasau/pasatu, zehartu/zehar(ka)tu.
Los aviones surcan el cielo como si fueran grandes pájaros: Hegazkinek txori handien antzera zeharkatzen dute zerua.