Argazkia: Labayru Fundazioa
apelmazar Es
1 vb., vb. prnl.
trinkotu, gogortu, ikoldu; // sólo [vb.] inkau/inkatu, sakatu, galkatu, lardakatu, sakatu-sakatu egin; sólo [vb. prnl.] istindu.
Con la humedad se me apelmaza el pelo: Hezetasunak ilea ere inkatu egin dit buruari.
El temporal apelmazó la tierra: Denporaleak lurra gogortu eban.