Argazkia: Labayru Fundazioa
ofuscar Es
1 vb., vb. prnl. Trastornar o confundir las ideas
-(r)i burua nahastau/nahastatu | nahasi | hartu, liluratu, itsutu (fig.); // sólo [vb. prnl.] -(r)i lausotu; emperrarse gogortu, tematu, setatu, hisiatu.
El cansancio ofusca la mente: Nekeak burua nahasten du.
Ese tema lo ha ofuscado por completo: Gai horrek burua hartu dio.
sin cegar
2 vb., vb. prnl. Deslumbrar o turbar la vista
itsutu, ikusmena lausotu.
El gato se ofuscó con los faros del camión: Kamioiko argiek katua itsutu egin zuten.